Tālā zeme Kanāda

Šogad jūlija sākumā bija tas prieks piedalīties Dziesmu un Deju svētkos Toronto, kā arī apskatīt skaisto Kanādu, kas padarīja mūsu braucienu vēl krāšņāku. Tāpēc vēlējāmies padalīties ar mūsu iespaidiem par ceļojumu uz Kanādu, kas dejotājiem likās pats iespaidīgākais. 

Ilze:

Kanāda, Toronto – varbūt tas pats, kas Latvija, tikai lielāka? Lielāka visās tās izpausmēs. Lielāka valsts, lielāka teritorija, lielāka dažādība cilvēkos, lielāka brīvība un visatļautība, līdz ar to arī lielāka nabadzība un netīrība pretstatā lielākai bagātībai, dārdzībai un šikam. Lielāks kontrasts arī vecā un jaunā cīņai par eksistenci – spilgti Toronto ielās redzama divstāvu, trīsstāvu veco māju pilsētas apbūve. Mājām, kas platumā dažreiz ir šaurākas par auto, blakus vai pat sienas turpinājumā “aug” milzīgie debesskrāpji, stikloti, spoži, daudzveidīgi, daudzi nesimetriski, bet acis piesaistoši un vilinoši. Lai cik arī nebūtu dīvaini, visa ceļojuma laikā nevienu brīdi neradās sajūta, ka esi otrā pasaules pusē. Ontario ezers, kura krastos tā lieluma dēļ šķiet, ka stāvi pie jūras. 1000 salas, kuras noteikti iesaku redzēt. Caurspīdīgi un kustīgi tilti, alas, gan augstām akmens sienām un akmens krāvumiem, gan aukstas ar +4 grādiem iekšienē, ko aborigēni izmantoja ledusskapju vietā, smilšu kalni, lielāki un mazāki ūdenskritumi un skaisti skati, tas viss ik pa brīdim atgādināja un šķita tik līdzīgi Latvijai. Lai arī mums, deju svētkiem nepierasti, mazs šķita mēģinājumu skaits, svētki izdevās. Fināls, kas sākumā likās praktiski neizdejojams, koncertā bija un savu svētku kulminācijas noti sasniedza. Bija prieks par to, ka tur esam, ka dejojam, ka esam kopā un svinam. Visa ceļojuma un deju svētku emocionālākais mirklis – koncerta sākums, kad tiešām citā pasaules malā no dažādām vietām latvieši kopā sabraukuši un visi, visi, gan deju koncerta dalībnieki, gan skatītāji, vienojās tautas lūgšanā “Dievs, svētī Latviju”. Tāds spēks, vienotība tajā kopkorī un mazās Latvijas dziesmā, ka trīsas līdz kaulam un asaras acīs bija neizbēgamas.

Valdis:

Satraukums, tērpi, čemodāni, rokassomas, Kijeva, nakts, rīts, vilcien-vagons, liela lidmašīna, garš pārlidojums, bardaks, transfervilciens, čemodānu gājiens, Shuter 118, lielas ģimenes, nobīdīta mošanās, karstums, LCBO, Loblaws, karstums, Casa Loma, karstums, CN Tower, autobuss, helikopters, Niagāra, slapjš un izsalcis, mudžeklis sporta zālē, patversmes kolorīts , svētki, kolektīva dušošanās, auto, menonīti, kļavu sīrups, Naksnīgā Toronto, 1000 salas, alas, destilāriji, Hamiltona, Karaliskais botāniskais dārzs, sabiedriskais transports, suvenīri, ugunsdzēsēji, norēķini, milzīgi garš lidojums, čemodāni, mīļās mājas!!!
Bija krāšņi!

Andris: 

Kanādas brauciens ļāva ne tikai iepazīt Toronto, ko dēvē par Kanādas Ņujorku, bet arī klātienē apmeklēt pašu Ņujorku. Kā Guna teica “Jāapmeklē tas, kas nav Latvijā”. Kā spilgtākos iespaidus no brauciena varu minēt: pastaiga starp debeskrāpjiem, beisbola spēles līdzi jušana lielajā 55 tūkstošu vietu stadionā, Brodvejas mūzikla sajūtu pilnais apmeklējums.

Baiba: 

Mana ģimene un citi zvēri: (grizli-)vāveres, oposumi, burunduki, pat koijoti, un jenoti, jenoti, jenoti… Viens no viņiem pat pārliecināja mani nogaršot zīdkoka ogas. Mmmm!

  • Viss „canadian size”: ēkas, ielas, mašīnas, centrālstacijas, ezeri kā jūras, ūdenskritumi (pilna mute Niagāras ūdens – check!).
  • Jāsaka gan, ka Kijeva jau sagatavoja Kanādas mērogiem un ar šo to pat pārspēja Amerikas kontinentā redzēto: bezgalīgi dziļi metro eskalatori, mājas milzīgas, ielas plašas kā ukraiņu sirdis. Jāpameklē, vai tur nenotiek kāds folkloras festivāls… 
  • Vilšanās neredzot Artūru Irbi pie hokeja slavas sienas. Bet piedošu, jo plāksnīte esot noņemta uzpucēšanai. Tad lai! Lai spīd vēl spožāk!
  • Pabūt gandrīz trīs valstīs to neatkarības dienās: check! (ASV dažas dienas nokavējām, bet aizgājušie svētki vēl bija nojaušami). Un pilnīgi legāls paraksts uz Kanādas karoga!
  • Nevis vienkārši ļoti izteikta, bet pat šokējoša laipnība un pieklājība. Saruna ar farmaceitu aptiekā dziedinošāka un sirdi sildošāka par jebkurām zālēm.
  • Pastaiga pa dārgāko māju rajonu pilsētā pilnīgi droša, jo tevi pavada apsardzes serviss.
  • Pašai nāk smiekli par pārģērbšanos autobusā pēc salīšanas Ņujorkā. Dejotājiem jau nekas īpašs, bet ej nu to izskaidro tiem citiem, kas reizē brauc no Ņujorkas uz Toronto. Tomēr slapjas drēbes un kondicionieris nav diez ko laba kombinācija.
  • Laiks tik piepildīts un intensīvs, ka garlaicīgākam brīdim līdzpaņemtā grāmata tā arī palika neatvērta.

Guna:

XV Pasaules latviešu Dziesmu un Deju svētki ir nosvinēti. Protams, bez Toronto un tuvākas vai tālākas apkārtnes apskates, brauciens nebūtu bijis pilnvērtīgs. Taču, kad deju koncerta noslēgumā pēc Kanadas himnas tika dziedāta Latvijas himna un to izpildīja ikviens koncerta dalībnieks, kā arī lielākā daļa skatītāju, tad ikvienai sirdij, kas to dzirdēja, tās izpildījums lika nodrebēt un sajust to patieso latviešu spēku – būt kopā un paveikt lielas lietas.

Aija: 

Nav viegli izcelt kādu īpašu notikumu, vietu, tikšanos, iespaidu, emociju ceļojumā uz Dziesmu un deju svētkiem Kanādā, jo viss ceļojuma laiks paskrēja vienā elpas vilcienā, kopā ar foršu kompāniju (vidējiem). Lielpilsētas, Toronto, centrs tika izstaigāts krustu šķērsu, nostaigājot ĻOTI daudz kilometrus (ja tic modernajām ierīcēm tad, apmēram, 188km). Apskatīts (arī no putna lidojuma) pasaules tūristu apmeklētākais dabas veidojums, Niagāras ūdens kritumus. Ieraudzīti Kanādas plašumi caur auto logu un ne tikai. Kopā ar tautiešiem no visas pasaules izdejotas latviešu tautas dejas, dzīvās mūzikas pavadījumā. Satikti un iepazīti lieliski cilvēki. 

Ieva:

Satraukums pirms ceļojuma bija diezgan liels daudziem no mūsu dejotājiem, jo vairumam tas bija pirmais lidojums pāri okeānam un dažiem pat pirmais lidojums mūžā!

Līdz lidostai nokļuvām bez starpgadījumiem un arī veiksmīgi izgājām neskaitāmās drošības un dokumentu pārbaudes, lai beidzot varētu sēsties lidmašīnā uz Kanādu.  Jāsaka, ka lidmašīnā bija komfortablāk kā cerēts, visas 10 stundas varējām baudīt pēc izvēles filmas ekrānos, klausīties mūziku, pusdienas un uzkodas un pat paspējām arī pagulēt!

Kanādā pirmie iespaidi- plašums, zaļums, saule! Kad koferi beidzot nogādāti jaunajā mājvietā, devāmies aplūkot tuvējo apkārtni-skaisti! Vietējie iedzīvotāji ir neticami laipni un atsaucīgi un gatavi izpalīdzēt jebkurā jautājumā!

Nākamās dienas pagāja nemanot, jo aplūkojām dažnedāžādas vietas visā Toronto- CN torni, Ripley’s akvāriju, Rogers Centre beisbola stadionu, Grafiti aleju, Casa Loma pili, Ontario zinātnes centru, Toronto zoodārzu, Chinatown- ķīniešu kvartālu, Royal Ontario muzeju un protams krāšņo Niagāras ūdenskritumu! Visā visumā redzējām vēl daudz ko citu, jo dalījāmies pa grupiņām un nav pat iespēju uzskaitīt, ko vien visu mūsu aktīvie dejotāji paspēja aplūkot un izbaudīt!  🙂  Nedēļa ar apskates objektiem paskrēja nemanot un pienāca brauciena svarīgākā daļa- XV Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki Kanādā! Agrā sestdienas rītā tika izmēģinātas teju visas dejas , lai iepazīstam laukumu un kolektīvus,kuriem dejojam blakus. Svētdienas rītā mēģinājām cītīgi uznācienus un nogājienus , savukārt plkst. 13:00 jau bija lieluzveduma caurlaides mēģinājums, kurā gājām visu pēc scenārija un jau kopā ar grupu “RAXTU RAXTI”, un tad plkst. 16:00 tas brīdis bija pienācis- gadu pēc “Māras zemes” atkal varējam “dejot no visas sirds” ar daudziem citiem latviešu deju kolektīviem no visas pasaules, turklāt to visu vēl “RAXTU RAXTI” pavadījumā! Emocijām bagāts bija šis koncerts un nemelosim, ja teiksim, ka viens no visvisemocionālakajiem brīžiem bija tieši dziesma „Daugav’ abas malas”, kuru sadevušies krustiskās rokās dziedāja PILNĪGI VISI- gan dejotāji, gan koristi, gan skatītāji! Milzīgu paldies sakām “XV LATVIEŠU DZIESMU UN DEJU SVĒTKI KANĀDĀ” organizatoriskajai komandai un, protams, deju uzveduma virsvadītājai Selgai Apsei!     Pēc pacilājošā deju koncerta mūsu piedzīvojumi nebūt vēl nebeidzās! Tā kā esam īsteni aktīvisti , mūsu dejotāji, ņemot vērā dažādās vēlmes, sadalījās atkal grupiņās un devās iekarot jaunas virsotnes! Daļa izīrēja auto un ierāva sevi piedzīvojumu virpulī aplūkojot glaznainus dabas skatus ārpus Toronto pilsētas robežām, iepazīstot daudz jaunus, interesantus cilvēkus,  un uzdrošinājās pat nakšņot trejlerparkā kaut kur Kanādas mežos- īsti dabas bērni! Cita grupa bija izveidojusi sev shematisku plānu kā apceļot citas pilsētas un apskates objektus- katru dienu viņi devās rīta agrumā ceļā- apskatīja pilsētas, ēkas, dabs parkus un pievakarē devās atpakaļ uz mīļajām naktsmītnēm Toronto. Savukārt trešā grupa bija izdomājusi “aizšaut” vēl nedaudz tālāk un aizbrauca pāri robežai līdz Ņujorkai- neizpalika centrālā parka,Bruklinas tilta, Brodvejas, Time Squere un augstceltņu apskates un iejušanās īstu “mūžam neguļošās” Ņujorkas iedzīvotāju lomās, nakšņojot uz vienas no centrālākajām ielām – 8 avēnijas.

Brauciens visiem bija liels piedzīvojums un esam laimīgi, ka mums bija šāda iespēja!

Nu pavisam nedaudz atpūtas un jau augusta beigās atkal atsāksim deju sezonu ar pilnu jaudu!

Vita: 

Pusotra gada lolotais sapnis par Kanādu nu ir izsapņots. Šķita, ka tas ir vēl tik tālu, bet laiks skriet tik ātri, ka spēj tik tikt līdzi. Vienmēr esmu apbrīnojusi mūsu dejotājus par uzņemību un vēlmi iepazīt pasauli. Katram savs darbiņš, kāds meklē naktmītnes, kāds aviobiļetes , citam ir labas idejas, ko un kā apskatīt Toronto, un es pa vidu, cenšoties iemācīt deju repertuāru svētkiem, vien nieka deviņas dejas, jo nav jau vērts braukt tik tālu, lai dejotu dažas dejas ,un varam doties pretī mūsu 16 dienu piedzīvojumam. Laikam jau grūti mani pārsteigt ar latviešu dejas mīlestību un organizētību, uztraucos vienmēr, lai gan zinu, ka viss būs kartībā, es uz savējiem varu paļauties, kāds paburšķēs, izteiks savu viedokli, bet tas jau tik tāds darba process. Ar ko mani pārsteidza Kanāda? Īpaši ne ar ko, ja nu vienīgi debeskrāpji, galva noreiba skatoties uz augšu. Es saprotu, kāpēc daudzi latvieši dzīvo Kanādā, jo daudz kas ir tāpat kā Latvijā- tā ir daba, plašie lauki, puķes, ozols, tik nedaudz citas formas,tie ir cilvēki-atvērti un smaidīgi, vienmēr gatavi palīdzēt, tāpat kā pie mums Latvijā, tikai žēl, ka nespējam to celt gaismā.  Ir dīvainas sajūtas- vienā vasarā dejot Latvijas 100-gadē, bet nākamā esam iedejojuši jau Latvjas 200-gadē, bet skatoties uz mazajiem dejotājiem, kas ar azartu, smaidu un spīdošām acīm dejoja, esmu droša, ka sagaidīsim arī Latvijas 300-gadi. 

Paldies visiem Katlakalna dejotājiem par burvīgiem svētkiem un kopā būšanu- Jūsu Boss, Fīrers- Vita